samākties
samākties -mācos, -mācies, -mācas, pag. -mācos; refl.
1.Apmākties, parasti pilnīgi (par debesīm).
PiemēriDebesis atkal samākušās smagi melnas, nakti droši vien atkal gaidāms lietus.
1.1.Kļūt tādam, kad debesis ir, parasti pilnīgi, apmākušās (par laikposmu, laikapstākļiem).
PiemēriNakts samācās melna jo melna..
1.2.Izveidoties, arī atrasties (kur) — parasti par lieliem mākoņiem.
Piemēri..virs Barviku sila bija samācies melns mākonis.
1.3.pārn. Kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju). Kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
PiemēriIelas luktura vājā gaismā viņš tomēr saskata, ka Zelmas seja samācas. Pierē ievelkas dziļa krunka.
Avoti: 7-1. sējums