Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
samaukt
samaukt -maucu, -mauc, -mauc, pag. -maucu; trans.
1.Maucot vienu otram, citu citam virsū, savienot. Šādā veidā izgatavot (ko).
PiemēriSamaukt caurules.
2.Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
PiemēriStrupajos pirkstos [meitenei] samaukti kaut kādi gredzenteļi..
2.1.Uzmaukt.
PiemēriGaigalu Jorģis samauca nošļukušos zābakstulmus pāri ceļiem.
Avoti: 7-1. sējums