Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plienains
plienains -ais; s. -a, -ā
plienaini apst.
1.Tāds, kas satur daudz pliena (1).
PiemēriElita nokāpa līdz upei. Plienainajos krastos ziedēja pēdējās vīgriezes..
2.Tāds, kas satur daudz pliena (2).
PiemēriPlienaina augsne.
Avoti: 6-2. sējums