pielobīt
pielobīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Nolobīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriPielobīt daudz zirņu.
- Pielobīt daudz zirņu.
- Pielobīt brokastīm pupas.
1.1.Nolobīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
PiemēriJēkabs bij pielobījis pilnu šķīvi ar pupām.
- Jēkabs bij pielobījis pilnu šķīvi ar pupām.
2.Lobot papildināt (kā daudzumu).
PiemēriPielobīt vēl zirņus klāt.
- Pielobīt vēl zirņus klāt.
Avoti: 6-2. sējums