Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izbrēkties
izbrēkties -brēcos, -brēcies, -brēcas, pag. -brēcos; refl.; sar.
1.Ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu).
PiemēriBērns izbrēcās un aizmiga.
2.Izkliegties.
PiemēriGan tēvs izrunājās, izbrēcās viņai apkārt.
Avoti: 3. sējums