putot
putot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; intrans. Būt tādam, kurā rodas daudz putu, kurš rada putas.
PiemēriKublā puto alus.
- Kublā puto alus.
- Ziepes labi puto.
- ..krūkās putoja Jāņu alus, ko no mucas pildīja sirmais Jānis ar ozollapu vainagu galvā.
- Pudele patiesi jau bija paguvusi sasilt,.. dzēriens nepacietīgi putoja un kūsāja..
- Jūra neganti putoja, dzīdama viļņus vai līdz pašai kāpai.
2.trans. Strauji maisīt (šķidru vai pašķidru masu), lai radītu putas.
Piemēri..cepam rabarberu rausi. Baiba cītīgi stāv klāt un skatās, kā es putoju olas..
- ..cepam rabarberu rausi. Baiba cītīgi stāv klāt un skatās, kā es putoju olas..
- Olu dzeltenumus samaisa ar cukuru, pielej karstu kafiju un maisījumu puto, turot trauku karstā ūdenī.
- Uzputeni atdzesē,.. puto, kamēr iegūst gaišas, vieglas putas..
- ..ķiršus sastrādā masā, pieliek cukuru, olu baltumus un visu kopā puto, kamēr masa stingra, nekrīt nost no putojamās slotiņas.
Stabili vārdu savienojumiPutojamā slotiņa.
- Putojamā slotiņa — Putu slotiņa.
Avoti: 6-2. sējums