Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
putojošs
putojošs -ais; s. -a, -ā
putojoši apst.
1.Divd. → putot.
2.Putains.
Piemēri«Bet ko tu šeit dari?» Aivars pavaicāja, kāri un ar patiesu baudu dzerdams biezo, putojošo alu.
  • «Bet ko tu šeit dari?» Aivars pavaicāja, kāri un ar patiesu baudu dzerdams biezo, putojošo alu.
  • Jūra arvien vēl triec pret krastu putojošus viļņus.
2.1.Tāds, kas satur daudz ogļskābes gāzes (par dzērieniem).
PiemēriPasaulē pazīstamas daudzas putojošā vīna šķirnes.
  • Pasaulē pazīstamas daudzas putojošā vīna šķirnes.
Avoti: 6-2. sējums