putotājs
putotājs -a, v.
putotāja -as, s.
1.Darītājs → putot.
2.v. Ierīce, ar ko puto (2).
PiemēriDzērienus pagatavo, lietojot īpašu dzērienu elektrisko putotāju. Jāputo 2 - 4 minūtes, lai dzēriens būtu vienmērīgi putains.
- Dzērienus pagatavo, lietojot īpašu dzērienu elektrisko putotāju. Jāputo 2 - 4 minūtes, lai dzēriens būtu vienmērīgi putains.
- Rūpnīca mūsu lielā kombināta virtuves apgādājusi ar modernu iekārtu - dažādiem automātiskiem putotajiem..
Avoti: 6-2. sējums