Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
putojošs
putojošs -ais; s. -a, -ā
putojoši apst.
1.Divd. → putot.
2.Putains.
Piemēri«Bet ko tu šeit dari?» Aivars pavaicāja, kāri un ar patiesu baudu dzerdams biezo, putojošo alu.
2.1.Tāds, kas satur daudz ogļskābes gāzes (par dzērieniem).
PiemēriPasaulē pazīstamas daudzas putojošā vīna šķirnes.
Avoti: 6-2. sējums