Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
guļava
guļava ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; sar.; niev.
Cilvēks, kas mēdz ilgi, daudz gulēt.
Piemēri..es biju tāds guļava un nevarēju nekad pamosties.
Avoti: 3. sējums