izgudroties
izgudroties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Ilgāku laiku, daudz gudrot. Izprātoties, izdomāties.
PiemēriViņš izgudrojies gan šā, gan tā.
- Viņš izgudrojies gan šā, gan tā.
- To pašu vakaru arī nodzēra Jāņa un Mildas precības. Gan izgudrojās, izspriedās, kad kāzas svinēt..
Avoti: 3. sējums