Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pleistocēns
pleistocēns -a, v.; parasti vsk.; ģeol.
Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās.
PiemēriPleistocēna apledojums.
  • Pleistocēna apledojums.
  • Pleistocēnā vairākkārt izveidojušās kontinentālo ledāju segas, kas pārklājušas plašas teritorijas.
  • ..no juras perioda līdz Iedus laikmeta periodam jeb pleistocēnam.. Latvija bijusi sauszeme.
Avoti: 6-2. sējums