novelties
novelties -veļos, -velies, -veļas, pag. -vēlos; refl.
1.Veļoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriReizēm bumba noveļas lejā pa stāvo dzelzceļa uzbērumu..
1.1.Nokrist, nogāzties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā), parasti ar kustību, kas atgādina velšanas.
Piemēri..tīri brīnums, ka es kādreiz nenovēlos ar visu nastu no laipām zemē. Un gadījās jau, ka dažs arī nokrita.
1.2.Nogāzties1.
PiemēriAnneli nekur nelaida, un viņa arī nevarēja paiet. Kā soli spēra, tā sapinās lakatos un novēlās..
1.3.Mutuļiem virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) — parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.
PiemēriNo dūmeņa noveļas dūmu mutulis.
2.Veļoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNovelties no paklāja.
3.Veļoties virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
PiemēriBumba noveļas gar kājām.
4.trans. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz velt (ko, parasti līdz nogurumam).
PiemēriNovelties baļķus visu dienu.
5.Ļoti savelties (par apmatojumu).
PiemēriMelnie bārdas rugāji novēlusies kā jēra mugura..
5.1.Būt tādam, kam ir ļoti savēlies apmatojums.
PiemēriPrātīgi vilkās pelēki, spalvām novēlusies rentnieku zirdziņi.
Stabili vārdu savienojumiNoveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem).
Avoti: 5. sējums