novelties

novelties -veļos, -velies, -veļas, pag. -vēlos; refl.

1.Veļoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).

PiemēriReizēm bumba noveļas lejā pa stāvo dzelzceļa uzbērumu..

Reizēm bumba noveļas lejā pa stāvo dzelzceļa uzbērumu..
Te viņa trīsošie pirksti piedūrās pie salta priekšmeta, tas novēlās no loga plaukta zemē un tinkšēdams saplīsa. Tā bija glāze..
Galva viņam sāpīgi atsitās pret durvju šķērskoku, cepure novēlās.
pārn. Tad dārdoņa novēlās lejā un sadrebināja arī tumšo pagraba telpu.

1.1.Nokrist, nogāzties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā), parasti ar kustību, kas atgādina velšanas.

Piemēri..tīri brīnums, ka es kādreiz nenovēlos ar visu nastu no laipām zemē. Un gadījās jau, ka dažs arī nokrita.

..tīri brīnums, ka es kādreiz nenovēlos ar visu nastu no laipām zemē. Un gadījās jau, ka dažs arī nokrita.

PiemēriAnneli nekur nelaida, un viņa arī nevarēja paiet. Kā soli spēra, tā sapinās lakatos un novēlās..

Anneli nekur nelaida, un viņa arī nevarēja paiet. Kā soli spēra, tā sapinās lakatos un novēlās..
Pēdējais pamodās Ziemelis, uzlēca kājās un tai pašā acumirklī novēlās kā nopļauts: notirpušās kājas nespēja noturēt spēkus zaudējušās miesas svaru...

1.3.Mutuļiem virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) – parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.

PiemēriNo dūmeņa noveļas dūmu mutulis.

2.Veļoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).

PiemēriNovelties no paklāja.

3.Veļoties virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).

PiemēriBumba noveļas gar kājām.

4.trans. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz velt (ko, parasti līdz nogurumam).

PiemēriNovelties baļķus visu dienu.

5.Ļoti savelties (par apmatojumu).

PiemēriMelnie bārdas rugāji novēlusies kā jēra mugura..

5.1.Būt tādam, kam ir ļoti savēlies apmatojums.

PiemēriPrātīgi vilkās pelēki, spalvām novēlusies rentnieku zirdziņi.

Stabili vārdu savienojumiNoveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem).

Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) — Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla — sar. Saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.

Avoti: 5. sējums