Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
novēlot
novēlot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Nokavēt (2).
PiemēriNovēlot pavasara sēju.
2.Nokavēt1.
PiemēriAutobuss, protams, novēlots, pirmā stunda, protams, nosebota..
Avoti: 5. sējums