Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
novēloties
novēloties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.parasti 3. pers. Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Arī nokavēties2.
PiemēriKoncerta sākums novēlojās, un programma ieilga līdz vēlai naktij.
1.1.Izaugt, nogatavoties vēlāk nekā parasti (par augiem, augļiem).
PiemēriNovēlojušos dēstus pa ziemu pārklāj ar sausām lapām.
2.Nokavēties1.
PiemēriDesmit minūtes, piecpadsmit minūtes, vai nav visviens, cik viņa novēlosies, ja laikā tikpat vairs nevar tikt.
Avoti: 5. sējums