nokavēties
nokavēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Ierasties vēlāk par paredzēto laiku.
PiemēriViņi pielika soli, Nikolajs nedaudz steidzās, viņam nepatika nokavēties..
1.1.Pienākt vēlāk par paredzēto laiku (par transportlīdzekļiem).
PiemēriAutobuss nokavējās par desmit minūtēm.
1.2.Tikt atsūtītam vēlāk par paredzēto laiku (piemēram, par vēstuli, ziņu).
PiemēriPaziņojums nokavējās par vairākām dienām.
2.Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
PiemēriNokavēties ar rudzu pļauju.
2.1.Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
PiemēriNokavēsies siens, nāks virsū rudzi, sastrēgs darbi.
Avoti: 5. sējums