nogāzties

nogāzties -gāžos, -gāzies, -gāžas, pag. -gā zos; refl.

1.Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā (kur, uz kā u. tml.).

PiemēriNogāzties uz ielas.

Nogāzties uz ielas.
Nogāzties augšpēdus.
Slēpotājs nogāžas sniegā.
Zirgs nogāžas.
Viņai paslīdēja kāja, un viņa smagi nogāzās uz ledus.
Pret bufetes stūri atslīdzis, viņš tvarsta masīvās riekstukoka mēbeles grubuļaino sānu, lai pats nenogāztos gar zemi..
..turētāji kārti palaida vaļā, tā nogāzās..
..naktī nogāzās lielā liepa.

1.1.Strauji nomesties uz ceļiem, rāpus u. tml. (kur, uz kā u. tml.).

PiemēriNevienam negaidot, viņa pēkšņi nogāzās uz grīdas, apkampa Ozola zābakus..

2.Strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).

PiemēriNogāzties no siena vezuma.

Nogāzties no siena vezuma.
Sniegs nogāzās no jumta.
«Zelta brālīt! ...vairs nevaru... krītu!» un viņa atdalījās no šūpotnēm un nogāzās ieslīpus zemē.
Kad putns tuvojās koku galotnēm, atskanēja šāviens un lielais mednis kā smags akmens nogāzās zemē blakus kādai vecai, sūnām apaugušai eglei.

2.1.Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).

PiemēriNogries tiem nogāzās pudu smagā lustra..

3.sar. Strauji, ar lielu sparu, arī troksni noskriet, nosteigties lejā.

Piemēri..vakarā mēs ar Kantoristu uzmetam mēteļus.. un tad ar troksni nogāžamies pa kāpnēm..

..vakarā mēs ar Kantoristu uzmetam mēteļus.. un tad ar troksni nogāžamies pa kāpnēm..

4.sar. Saslimt tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.

PiemēriVīrs turējās pretim slimībai, tomēr nogāzās.

Avoti: 5. sējums