nogāzties
nogāzties -gāžos, -gāzies, -gāžas, pag. -gā zos; refl.
1.Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNogāzties uz ielas.
1.1.Strauji nomesties uz ceļiem, rāpus u. tml. (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNevienam negaidot, viņa pēkšņi nogāzās uz grīdas, apkampa Ozola zābakus..
2.Strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNogāzties no siena vezuma.
2.1.Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNogries tiem nogāzās pudu smagā lustra..
3.sar. Strauji, ar lielu sparu, arī troksni noskriet, nosteigties lejā.
Piemēri..vakarā mēs ar Kantoristu uzmetam mēteļus.. un tad ar troksni nogāžamies pa kāpnēm..
4.sar. Saslimt tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
PiemēriVīrs turējās pretim slimībai, tomēr nogāzās.
Avoti: 5. sējums