caurbira
caurbira -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; sar.
Tas, kas daudz ēd, bet nebarojas (par cilvēku vai dzīvnieku).
PiemēriTikai brīnums, ka Skuja tik vājš - nemaz neiet labumā. Laikam no tās caurbiru sugas: tie var ēst, cik grib, un nekad nenobarojas.
- Tikai brīnums, ka Skuja tik vājš - nemaz neiet labumā. Laikam no tās caurbiru sugas: tie var ēst, cik grib, un nekad nenobarojas.
- Kur parādās izbadējušais negauša un caurbira - vācu junkurs, tur pa pēdām seko bads un posts..
- «Māte esot mani mazu badā pamērdējusi, tāpēc es iznācis tāds caurbira.»
Avoti: 2. sējums