Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
brīnumzeme
brīnumzeme -es, dsk. ģen. -mju, s.
Tāla, nezināma (bieži fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur daudz neparasta un brīnumaina.
PiemēriPasaku brīnumzeme.
  • Pasaku brīnumzeme.
  • Sapņot par tālām brīnumzemēm.
  • Aiz Urāliem ceļi veda uz Vidusāziju, uz Ķīnu, uz brīnumzemi Indiju un pasakainām bagātībām maharadžu piļu pagrabos.
  • sal. Bet varbūt Teteris [vīrs] ievedīs viņu tajā lielajā dzīvē, kas slēpās aiz tāliem apvāršņiem kā neizzināta brīnumzeme...
Avoti: 2. sējums