brīnumzeme
brīnumzeme -es, dsk. ģen. -mju, s.
Tāla, nezināma (bieži fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur daudz neparasta un brīnumaina.
PiemēriPasaku brīnumzeme.
- Pasaku brīnumzeme.
- Sapņot par tālām brīnumzemēm.
- Aiz Urāliem ceļi veda uz Vidusāziju, uz Ķīnu, uz brīnumzemi Indiju un pasakainām bagātībām maharadžu piļu pagrabos.
- sal. Bet varbūt Teteris [vīrs] ievedīs viņu tajā lielajā dzīvē, kas slēpās aiz tāliem apvāršņiem kā neizzināta brīnumzeme...
Avoti: 2. sējums