brīnums
brīnums -a, v.
1.Ārkārtējs notikums, kas (pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem) norisinās pārdabisku spēku ietekmē.
Piemēri..nespēks vienmēr meklē glābiņu ticībā brīnumiem, kalpināto darbaļaužu ilgotā taisnība uzvar un cerība piepildās ar iedomātu, pārdabisku spēku - Laimas, dieva, velna, elles.. palīdzību.
1.1.Tas, kas ir fantastisks, tas, kas nav īstenībā iespējams.
PiemēriVisi stāsti par brīnišķām lietām sākas ar: «Mans tēva tēva tēvs.» Tālāk kā līdz tēva tēva tēvam brīnums nerādījās.
Stabili vārdu savienojumiBrīnumu pasakas.
1.2.ģen.: brīnuma, adj. nozīmē Tāds (priekšmets), kam ir neparastas spējas, īpašības.
PiemēriBrīnuma lādīte.
2.Ļoti neparasts, dīvains notikums, parādība.
Piemēri«..ir savāda ābele,» saka kalējs.. «Vienreiz bija ļoti vēls rudens un novembrī tai uzplauka ziedi.».. Mēs.. tādu brīnumu vēl nekad neesam redzējuši.
Stabili vārdu savienojumiBrīnuma darbi.
3.Tas, kas izraisa apbrīnu.
PiemēriTehnikas brīnums.
4.parasti dsk. Pārdzīvojums, kas saistīts ar ļoti lielu, pārsteigumu, izbrīnu. Ļoti liels pārsteigums.
PiemēriSauzaru Pēterim motociklets!.. Pilsētiņā visi mutes vien noplāta aiz brīnumiem. «Kur tas Pēteris tik daudz naudas ņēmis?»
Stabili vārdu savienojumi(Kā) par brīnumu. Brīnumu lietas. Tavu (arī to) brīnumu! Zili (arī debess) brīnumi.
Avoti: 2. sējums