Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
brišus
brišus apst.
1.Brienot (parasti pa ūdeni).
PiemēriDoties brišus pāri upei.
2.Savienojumā ar verba «brist» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
PiemēriNevarēju jāšus jāt, Nevarēju brišus brist, Jūras viļņi grūši [grūti] pūta, Traucēj' manu kumeliņu.
Avoti: 2. sējums