brītiņš
brītiņš -a, v.
1.Dem. → brīdis. Ļoti īss laika sprīdis.
PiemēriPēc brītiņa.
- Pēc brītiņa.
- Uz brītiņu.
- Īsu brītiņu.
- Nevienu brītiņu.
- Brītiņu vēlāk.
- Brītiņu pagaidīt.
- ..šūpotnes ne uz brītiņu nenorima, šūpojās viens pāris pēc otra..
- «Tagad gribu tev izstāstīt visu. Tikai esi vēl vienu brītiņu pacietīgs un nesāc mani jau iepriekš rāt.»
- ..[Andrs] sāka atkal ēst, tikai tādēļ, lai Liene vēl kādu brītiņu viņa tuvumā uzkavētos.
- Gaisā jau labu brītiņu svilpoja paretas lodes..
Stabili vārdu savienojumiLabu (arī krietnu) brītiņu (biežāk brīdi).
- Labu (arī krietnu) brītiņu (biežāk brīdi) — Samērā ilgi.
1.1.pareti Neilgs laika posms noteiktos apstākļos.
PiemēriVaļas brītiņš.
- Vaļas brītiņš.
- Jaukākais brītiņš visā dienā.
- ..katrs acumirklis tai [mātei] darba aizņemts.. Vienīgais pavaļīgākais brītiņš nu ir ganu diena..
- ..viņai atlika dažs atelpas brītiņš, ko varēja veltīt saviem bērniem.
- Tētim vienmēr atrodas brīvs brītiņš, lai [mazajai meitai] ko pastāstītu vai palasītu.
Avoti: 2. sējums