Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
brītiņš
brītiņš -a, v.
1.Dem. → brīdis. Ļoti īss laika sprīdis.
PiemēriPēc brītiņa.
Stabili vārdu savienojumiLabu (arī krietnu) brītiņu (biežāk brīdi).
1.1.pareti Neilgs laika posms noteiktos apstākļos.
PiemēriVaļas brītiņš.
Avoti: 2. sējums