Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
brīnumzeme
brīnumzeme -es, dsk. ģen. -mju, s.
Tāla, nezināma (bieži fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur daudz neparasta un brīnumaina.
PiemēriPasaku brīnumzeme.
Avoti: 2. sējums