brīnumbērns
brīnumbērns -a, v.
Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
Piemēri..pasaules jaunākais brīnumbērns nesen parakstījis līgumu ar Zviedrijas izdevniecību, kas publicēs mazās [vienpadsmitgadīgās] autores dzejoļu krājumu. Līdz šim iespiestie.. dzejoļi liecina par neparastu talantu..
Avoti: 2. sējums