Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
brīnumains
brīnumains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam ir, neparastas īpašības, pārdabiskas spējas.
PiemēriAvicenna.. izsmēja.. mēģinājumus atrast brīnumaino eliksīru, kas spētu pārvērst jebkuru metālu par zeltu.
1.1.Dīvains, arī neticams.
PiemēriBrīnumaini nostāsti.
2.Tāds, kas izraisa apbrīnu. Apbrīnojams.
PiemēriBrīnumainas celtnes.
2.1.Neparasts, neredzēts (par ko ļoti skaistu).
PiemēriBrīnumains skaistums.
Avoti: 2. sējums