brīnumdaris
brīnumdaris -ra, v.
brīnumdare -es, dsk. ģen. -ru, s.
brīnumdarītājs -a, v.; retāk
brīnumdarītāja -as, s.
1.Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
PiemēriGuna: Jūs, ļaudis, maldāties, es neesmu Ne burve, ne ar kāda brīnumdare, Es naktīs neeju pa mežu meklēt Pēc burvju zālēm..
2.Tas, kas spēj veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
Piemēri..cilvēkam amputē roku. Citas izejas nav - apdraudēta dzīvība... Vai tiešām zinātne, varenā brīnumdare, te nevar līdzēt? Varbūt, ka kādreiz nelaimīgajam būs atkal roka?
Avoti: 2. sējums