Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
brīns
brīns -a, v.; parasti vsk.; pareti
Izbrīns.
PiemēriTēvs paver acis. Viņa skatā ir it kā brīns. Un, pazīstot mani, šis brīns saplūst ar klusu prieku.
Avoti: 2. sējums