izbrīns
izbrīns -a, v.; parasti vsk.
Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa kas negaidīts, neparasts, dīvains.
PiemēriAtnākt visiem par izbrīnu
- Atnākt visiem par izbrīnu
- ..māte izteica par tām [istabām] savu izbrīnu. Kungu zāles, kungu zāles vien esot..
- ..Vaivars apsēdās un, izbrīnā acis iepletis, skatījās kapteinī.
- Bērnišķīgā izbrīnā skan jautājums: «Kas tas ir - asaras?»
- pārn. ..un āboli krīt, un ābele skatās, un izbrīns un apmulsums acīs platās..
Avoti: 3. sējums