briļļains
briļļains -ais; s. -a, -ā; sar.
Tāds (cilvēks), kas nēsā brilles.
Piemēri«..viņa te urbjas līdz vēlai naktij,» māte sūdzējās.. «Sabeigs vēl acis, tad būs jāstaigā briļļainai.»
- «..viņa te urbjas līdz vēlai naktij,» māte sūdzējās.. «Sabeigs vēl acis, tad būs jāstaigā briļļainai.»
- Reinis.. sāka klusi sarunāties ar briļļainu plikpauri..
Avoti: 2. sējums