Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
briļļains
briļļains -ais; s. -a, -ā; sar.
Tāds (cilvēks), kas nēsā brilles.
Piemēri«..viņa te urbjas līdz vēlai naktij,» māte sūdzējās.. «Sabeigs vēl acis, tad būs jāstaigā briļļainai.»
Avoti: 2. sējums