Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
briku
briku izsauk.; parasti savienojumā «briku, braku»
Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brikšķot vai brakšķot.
PiemēriBriku, brāķu kaņupīte [kaņepīte] Zem manām rociņām. Tā lai brakšķ kunga kauli Zem manām kājiņām.
Avoti: 2. sējums