Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
brikšķis
brikšķis -ka, v.
Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
PiemēriAtskan brikšķis.
Avoti: 2. sējums