Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
brīkšķēt
brīkšķēt parasti 3. pers., brīkšķ, pag. brikšķēja
brīkšēt parasti 3. pers., brīkš, pag. brikšēja; intrans.; retāk
Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriStaigājot brīkšķ grīdas dēļi.
  • Staigājot brīkšķ grīdas dēļi.
  • Stiprā vētrā brīkšķ jumts.
  • ..tiesas priekšsēdētājs.. ar dūri sita uz galda, ka tas brīkšķēja vien.
  • Drīz tur [mājā] sprāga pirmās granātas.. Kaut kur brīkšķēdama lūza kāda sija un iebruka griesti..
  • ..atskanēja cirtienu troksnis, un pēc brīža brīkšķēdams nogāzās pelēks alksnis.
Avoti: 2. sējums