brīkš
brīkš izsauk.
brīks izsauk.; parasti savienojumā «brīkš, brakš»; retāk
Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
PiemēriTr-rah! Brīkš, brakš! - Kā meteors lielais medus pods laižas no klētsaugšas pa trepēm lejā.
Avoti: 2. sējums