Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
brīkšķis
brīkšķis
-ka, v.
Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
Piemēri
Skaļš brīkšķis.
Piemēri
Skaļš brīkšķis.
Atskan krītošo koku brīkšķi.
Osiene ienesa klēpi malkas un nosvieda pie plīts ar tādu brīkšķi, ka pat bērni savā gultā sakustējās un sāka ņurdēt.
..[saimniece] paķēra nūju.., uzlika pār celi, ar skaļu brīkšķi pārlauza uz pusēm un aizsvieda.
Sniega sērsnas bija cieti uzsalušas, un vietām tās cilvēku nesa pa virsu. Tikai brīžiem ar skaļu brīkšķi ielūza pa lielam gabalam.
Laiku pa laikam kuģis sadūrās ar kādu ledus gabalu,.. tad dobjš brīkšķis, kā sabrūkot mūra sienai, pārtrauca klusumu..
Avoti:
2. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
brikš
brīkš
brikšķēt
brīkšķēt
brikšķināt
brikšķināties
brikšķis
brīkšķis
brikšķoņa
brīkšķoņa
brikšņi
briku
briljantīns
briljants
briljantzaļais
Tēzaurs
brīkšķis
MLVV
brīkšķis
MEV
brĩkšķis
