Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
briļļots
briļļots -ais; s. -a, -ā; sar.
Briļļains.
Piemēri..atbrauca jaunais priekšsēdētājs. Kopā ar brigadieri Liepu un.. agrāk neredzētu briļļotu jaunekli.
Avoti: 2. sējums