brīnišķs
brīnišķs -ais; s. -a, -ā
brīnišķi apst.
1.Brīnišķīgs1.
PiemēriDiena bija brīnišķa: debess bez neviena mākonīša, maija zaļums svaigs, un ūdeņi it kā smaidīja pretī saulei.
2.Brīnišķīgs2.
Piemēri..padomju cilvēks apgādājis šahtas ar brīnišķām mašīnām. Mašīna pati visu padara: pati iegūst ogles, saskalda tās un krauj uz konveijera.
Avoti: 2. sējums