brist
brist brienu, brien, brien, pag. bridu; intrans.
1.Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu).
PiemēriBrist pa smiltīm.
1.1.trans.
PiemēriTikai tajās vietās, kur no šāviņu sprādzieniem sniegs bija melns, bataljonu tūliņ varēja ieraudzīt. Likās, ka tur balti stāvi brien melnus arumus.
Stabili vārdu savienojumiDubļus brist.
1.2.Iet, augstu ceļot kājas (piemēram, pa garu zāli).
PiemēriBrist pāri pļavai.
1.3.pārn. Slīdēt, virzīties (miglas, mākoņu daļējā aizsegā) — par debess spīdekļiem.
PiemēriTikai tad, kad sarkana saule lecot brida caur miglu, es iekritu smagā snaudā.
Avoti: 2. sējums