brist
brist brienu, brien, brien, pag. bridu; intrans.
1.Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu).
PiemēriBrist pa smiltīm.
- Brist pa smiltīm.
- Brist pa kupenām.
- Brist pāri upei.
- Zeme kļuva aizvien slapjāka, un, jo tālāk tūristi gāja, jo vairāk parādījās ūdens... beidzot zēni brida līdz potītēm un vietām vēl dziļāk.
- Biezumnieks mierīgi atjūdza zirgu un, caur dubļiem brizdams, to aizveda uz mājām.
- Ziemeļbriedim ir lieliski attīstīti nagi, tāpēc tas bez pūlēm spēj brist pa purvaino tundru vai dziļu sniegu..
1.1.trans.
PiemēriTikai tajās vietās, kur no šāviņu sprādzieniem sniegs bija melns, bataljonu tūliņ varēja ieraudzīt. Likās, ka tur balti stāvi brien melnus arumus.
- Tikai tajās vietās, kur no šāviņu sprādzieniem sniegs bija melns, bataljonu tūliņ varēja ieraudzīt. Likās, ka tur balti stāvi brien melnus arumus.
- Bridu tālu purva taku, Rāvā slīkst lai manas pēdas..
Stabili vārdu savienojumiDubļus brist.
- Dubļus brist idioma — Strādāt smagus, netīrus (lauku) darbus.
1.2.Iet, augstu ceļot kājas (piemēram, pa garu zāli).
PiemēriBrist pāri pļavai.
- Brist pāri pļavai.
- «Vai nav nelaimes ar to zēnu!» žēlojās saimnieks, brizdams pa garo zāli un celdams kājas labi augstu, lai nenomīdītu.
- Iečaukstējās puskaltušais siens. Puisēns atskatījās: lielie brida uz pļavmali..
- pārn. Vasara ziedu kurpēs brien pa laukiem un pļavām..
1.3.pārn. Slīdēt, virzīties (miglas, mākoņu daļējā aizsegā) – par debess spīdekļiem.
PiemēriTikai tad, kad sarkana saule lecot brida caur miglu, es iekritu smagā snaudā.
- Tikai tad, kad sarkana saule lecot brida caur miglu, es iekritu smagā snaudā.
- Saule brien dziļāk mākonī, pazūd sārtums..
Avoti: 2. sējums