visvairāk2
visvairāk [visˈvairāk] apst.
1.Vispārākā pakāpe → daudz [2].
2.Savienojumā ar verbu norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
PiemēriVakaros putni dzied visvairāk.
3.Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
PiemēriVisvairāk izplatītās parādības.
4.Vairāk par visu citu. Galvenokārt.
PiemēriViņam nepatīk, kas šeit notiek, un visvairāk, ka viņa dēls Kārlis uzstājas tādā kā apdzirdītāja lomā..
Avoti: 8. sējums