visuvarens
visuvarens [visuˈvarens], [ˈvisuvarens] -ais; s. -a, -ā
visuvareni apst.
Visvarens.
PiemēriDievs taču bija visuvarens, viņam piederēja zeme un debess, un cilvēki - viss viņam piederēja, ja nu varbūt atskaitot to mazumu, ko velnam izdevās savā kabatā iebāzt.
- Dievs taču bija visuvarens, viņam piederēja zeme un debess, un cilvēki - viss viņam piederēja, ja nu varbūt atskaitot to mazumu, ko velnam izdevās savā kabatā iebāzt.
- Kamēr viņš [saimnieks] stāvēja uz savas zemes, staigāja pa savu pagalmu, starp savām ēkām, viņš jutās kā pavēlnieks, kā valdnieks, visuvarens izlēmējs..
Avoti: 8. sējums