Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
visuvarens
[visuˈvarens], [ˈvisuvarens] -ais; s. -a, -ā
apst.
Visvarens.
PiemēriDievs taču bija visuvarens, viņam piederēja zeme un debess, un cilvēki - viss viņam piederēja, ja nu varbūt atskaitot to mazumu, ko velnam izdevās savā kabatā iebāzt.
Avoti: