visvarens
visvarens [visˈvarens], [ˈvisvarens] -ais; s. -a, -ā
visvareni apst.
1.Tāds, kas var, spēj visu. Tāds, kam ir neierobežota vara. Arī visspēcīgs.
PiemēriRudens ainava Ivu apmulsināja. Izgājusi kādu rītu pēc pirmās salnas ārā, viņa sastinga.. - mežmalu.. kāds visvarens gleznotājs pārvērtis, krāsas nežēlodams..
- Rudens ainava Ivu apmulsināja. Izgājusi kādu rītu pēc pirmās salnas ārā, viņa sastinga.. - mežmalu.. kāds visvarens gleznotājs pārvērtis, krāsas nežēlodams..
- ..[viņi dzīvoja] ar slepenām gaidām, ka nāks kāds.. visvarens Dievs un padarīs viņus par īstiem cilvēkiem..
- Pienāk brīdis, kad jūtos gandrīz vai visvarens, gandrīz visspēcīgs..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriStipra lieta ir mīlestība, barga savā spēkā, visvarena mēmā pakļāvībā.
- Stipra lieta ir mīlestība, barga savā spēkā, visvarena mēmā pakļāvībā.
- Vai nauda nebija laba, un vai nauda nebija visvarena? Tās skaņā klausoties, varēja aizmirst, ka pasaulē cilvēku vidū mājo arī nelaime, un varēja aizmirst, ka viņš pats nebija laimīgs.
Avoti: 8. sējums