balamutēties
balamutēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; niev.
Runāt daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi. Pļāpāt, lielīties.
PiemēriSanča bija tāds nevienāds. Brīžiem.. viņš atjautīgi balamutējās,.. bet tad atkal pārbraukušo amerikāni paslepen novēroja.
Avoti: 2. sējums