Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bakurētains
bakurētains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds (cilvēks), kam ir baku rētas.
PiemēriSaulītis bij atvēris dziesmu grāmatu.. Garais, bakurētainais Lielspure stāvēja blakus..
1.1.Tāds, kur ir baku rētas (par ķermeņa daļām).
Piemēri..Krists ieskatījās pusmūža vīra bakurētainajā sejā.
Avoti: 2. sējums