Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pieleņķis
pieleņķis -ķa, v.; mat.
Leņķis, kam viena no malām sakrīt ar kāda daudzstūra malu.
PiemēriPieleņķa kosinuss.
Avoti: 6-2. sējums