sauja
sauja -as, s.
1.Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem.
PiemēriPiebērt sauju ar ogām.
- Piebērt sauju ar ogām.
- Saspiest saujā sniega piku.
- Turēt saujā konfekti.
- Ilga nekā nelūdza, bet Zelma nākošajā dienā viņai iespieda saujā prāvu naudas zīmi..
- Kāds uzbeku kolhoznieks.. nokāpa pa kanāla krastu līdz straumei un iesmēla saujās ūdeni.
- Lielais plostnieks atkal uzvilks gumijas zābakus un, saujās saspļāvis,.. gāzīs upē baļķus un sies plostus.
Stabili vārdu savienojumiSist saujā.
- Sist saujā idioma — Vienoties par ko, salīgt, parasti spēcīgi sarokojoties.
1.1.Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu.
PiemēriSmilšu sauja.
- Smilšu sauja.
- Sauja ogu.
- ..Velga pacēla miltu kastes vāku. Iekšā nebija ne saujas.
- ..Janka iebāza būrīti [trusim] sauju āboliņa, ko bija noplūcis grāvmalē.
- ..viņš smalki izkulstīja katru linu sauju tīru un spīdīgu, līdz tā kļuva līdzīga mīkstiem, zeltainiem matiem.
- pārn. Reizēm.. vēja pūsma uzmeta gaisā pa dzirksteļu saujai..
1.2.pārn. Neliels (cilvēku) kopums; saujiņa2.
PiemēriTurēt zemeslodi plecos droši vien ir vieglāk nekā saujai nogurušu vīru dzīt salijušā mālā dziļas ejas.
- Turēt zemeslodi plecos droši vien ir vieglāk nekā saujai nogurušu vīru dzīt salijušā mālā dziļas ejas.
Avoti: 7-1. sējums