nometne
nometne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Vieta ar mītnēm (mājām, barakām, teltīm u. tml.), kur uz laiku apmesties daudziem cilvēkiem, lielām cilvēku grupām.
PiemēriKaravīru nometne.
Stabili vārdu savienojumiPionieru nometne.
1.1.Šāda vieta karagūstekņu, arestēto u. tml. ieslodzīšanai.
PiemēriViņi brauca tālāk. Lejā palika pilsēta, aiz tās gūstekņu nometne..
Stabili vārdu savienojumiKoncentrācijas nometne. Nāves nometne.
2.Sabiedriski politisks (piemēram, valstu, šķiru) grupējums, arī sabiedriski politisks virziens.
PiemēriSociālisma nometne.
Avoti: 5. sējums