Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sapūžņot
sapūžņot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Sākt pūžņot, arī strutot. Kļūt tādam, no kura izdalās pūžņi, arī stiutas lielākā daudzumā.
PiemēriPirksts sapūžņojis.
Avoti: 7-1. sējums