Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nevaļīgs
nevaļīgs -ais; s. -a, -ā
nevaļīgi apst.
1.Tāds, kam nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kam ir daudz steidzama darba, rūpju.
PiemēriVīrs šķita bezgala darbiem apkrāvies un vienmēr ļoti nevaļīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriAugume mazākais gribēja vēl ko teikt, bet, pamanījis Valda nevaļīgo kustību, atmeta ar roku.
1.2.Tāds, kas ir saistīts ar intensīvu, spraigu darbu (par laikposmu).
PiemēriSvētdienas rīts tāpat uzausa nevaļīgs. Māte tagad bija desmita pilnvarotā un aizgāja pie saviem ļaudīm, bet Mirdzai gribējās būt zirgu punktā..
Avoti: 5. sējums