mezglains
mezglains -ais; s. -a, -ā
mezglaini apst.
1.Tāds, kurā ir daudz mezglu [1] (1).
PiemēriMezglaina aukla.
- Mezglaina aukla.
- Mezglains adījums.
- Ar mezglainu diegu nevar šūt.
2.Tāds, kurā ir daudz audu sabiezinājumu, paresninājumu.
PiemēriUn kas tās bija par rokām - lielas, kraupainas, mezglainiem pirkstiem, uztūkušām vēnām..
- Un kas tās bija par rokām - lielas, kraupainas, mezglainiem pirkstiem, uztūkušām vēnām..
- Krista raud un lauza mezglainās, grumbainās rokas..
- ..Juhanam rokas pārstāja darboties, bet dzīslas uz viņa muskuļotā kakla piepampa zilas un mezglainas.
2.1.Tāds, kam ir izaugumi (parasti par kokiem, to daļām).
PiemēriPāri [ceļam] līka veci, mezglaini koki.
- Pāri [ceļam] līka veci, mezglaini koki.
- ..zālājā auga diži bērzi, mūžvecas tūjas, kuru mezglainie stumbri drīzāk atgādināja aprepējušas saknes.
- ..pēcpusdienā, atspiedusies uz mezglainas bozītes, ar kuru agrāk bija gājusi ganos, Liena jau aizsteberēja uz kūti.
Avoti: 5. sējums