Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
poliandrs
poliandrs -ais; s. -a, -ā
poliandri apst.
1.neakt. Saistīts ar poliandriju (1), tai raksturīgs.
PiemēriPoliandra laulība.
  • Poliandra laulība.
2.zool. Saistīts ar poliandriju (2), tai raksturīgs.
PiemēriDzeguzes ir.. poliandri putni.
  • Dzeguzes ir.. poliandri putni.
3.bot. Tāds, kam ir daudz putekšņlapu (par ziedu).
PiemēriPoliandrs zieds.
  • Poliandrs zieds.
Avoti: 6-2. sējums