izgrauzties
izgrauzties -graužos, -grauzies, -graužas, pag. -grauzos; refl.
1.Graužot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to).
PiemēriKāpurs izgraužas cauri ābolam.
- Kāpurs izgraužas cauri ābolam.
- pārn. Izgrauzties caur dzīvi.
1.1.pārn.; sar. Ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu.
PiemēriIlze: Sēdi vakaros ilgāk, izgrauzies vēlreiz cauri visām teorēmām.
- Ilze: Sēdi vakaros ilgāk, izgrauzies vēlreiz cauri visām teorēmām.
2.parasti 3. pers. Plūstot radīt caurumus, plaisu u. tml. (piemēram, iezī, aizsprostā) un izvirzīties (tam) cauri (par ūdeni).
PiemēriŪdens izgrauzies cauri dambim.
- Ūdens izgrauzies cauri dambim.
- Trešās upes pieteka esot izgrauzusies cauri brūnām klintīm.
3.trans. Ilgāku laiku, daudz grauzt.
PiemēriSuns dabū izgrauzties kaulus.
- Suns dabū izgrauzties kaulus.
Avoti: 3. sējums